Letonia: Kuri bijuši lielākie kartupeļu lauki šogad?

“Sausums mūspusē bija no 4. līdz 7. jūlijam, kad nenolija ne lāse lietus. Kartupeļiem dienā vajag četrus milimetrus mitruma. Patlaban rudenī rezultāts ir laba kolhoza laiku raža. Šobrīd kartupeļus vēl vācam. Lēšu, ka līdz šim esam norakuši vidēji 30–35 t/ha. Ražība ir līdzīga kā pērn sausajā gadā. Pirms diviem gadiem no viena hektāra vācām vidēji 50–60 t bumbuļu. Cietes kartupeļi gan visi ir novākti un aizvesti cietes ražotājam. Priecē ļoti lielais cietes daudzums – vidēji 22%,” teic Alojas pagasta saimnieks Valdis Možvillo, viens no Latvijas lielākajiem kartupeļu audzētājiem.

Pēc LAD sniegtās informācijas, viņa SIA Tēraudiņi kartupeļus (gan galda un cietes, gan sēklas) šajā sezonā audzēja vairāk nekā 105 ha platībā. V. Možvillo saimniecībā ik gadu aptuveni pusē kartupeļu stādījumu audzē šķirni ‘Vineta’, kas aizvien izvelk ražu un labi glabājas. Tēraudiņu saimnieks teic, ka kartupeļu vairumcena ir 21–23 centi/kg – nedaudz augstāka nekā pērn, kad kartupeļus pārdeva par 19–21 centu/kg, tomēr šosezon būtiski lielākas ir audzēšanas izmaksas.

“Čipsu kartupeļu raža šogad ir slikta, knapi 20 t/ha. Iemesls ir sausums. Pērn tā bija katastrofāla. Par normālu ražu uzskata 30 t/ha lielu vākumu,” teic SIA Latfood Agro valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš. Viņš uzsver lielo drātstārpu bojājumu īpatsvaru. Iemesls – aizliegums kodināšanai izmantot neonikotinoīdu kodni, kas kaitējot bitēm. Tomēr bites kartupeļus neapputeksnē…

I. Krūmiņš atceras, ka pirms aizlieguma noteikšanas ES mērogā mūsu politiķi pat nav iedziļinājušies šajā samezglojumā un, protams, tam neiebilda. “Patlaban iznāk, ka mums viena efektīva pesticīda vietā vairāk ir jālieto neefektīvs pesticīds. Kad lietojām neonikotinoīdu kodni, nebija jācīnās pret Kolorado vabolēm. Aiz skaistām frāzēm par veselīgu pārtiku, akli pakļaujoties rīkojumiem no augšas, esam nonākuši pie vēl lielāka piesārņojuma. Uzsveru – teiktais attiecas uz kartupeļiem, nevis uz rap­šiem,” piebilst I. Krūmiņš.

Biedrības Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle teic, ka kopumā Alojas, Limbažu, Līgatnes pusē raža ir gluži laba. Savukārt Krāslavas, Malnavas un Rēzeknes pusē tā ir vēl sliktāka nekā pērn. “Sausums, pārlieks mitrums, Kolorado vaboles, lakstu puve un pat salnas,” svarīgākos sliktās ražas iemeslus nosauc A. Kraukle piebilstot: “Divi slikti kartupeļu ražas gadi pēc kārtas, tomēr kopraža šajā sezonā būs lielāka nekā pērn.” Cietes kartupeļu audzētājiem neliels gandarījums esot lielais cietes daudzums.

Latvijā atbalstam pieteiktie kopējie galda kartupeļu stādījumi šajā gadā ir 6167 ha – par 2,6% lielāki nekā pērn. Vislielākās platības ir pieteiktas divos Dobeles novada pagastos: Bērzes pagastā – 201 ha, Auru pagastā – 192 ha. Seko Iecavas pagasts ar 181 ha lielām platībām. Līgatnes pagastā, kur darbojas Latvijas lielākā kartupeļu audzēšanas saimniecība Briežkalni, atbalstam pieteikti 150 ha kartupeļu stādījumu, bet no Vecsaules pagasta pieteiktas 129 ha lielas galda kartupeļu platības.

Pavisam pieteiktas arī 454 ha lielas sēklas kartupeļu platības. Salīdzinājumam – pērn LAD apstiprināja atbalstu sēklas kartupeļu audzēšanai 433 ha platībā. Tāpat kā pērn sēklas kartupeļus visvairāk audzē Jaunpils pagastā – atbalstam pavisam pieteikti 92 ha stādījumu.

Cietes kartupeļus Latvijā visvairāk audzē Limbažu novadā, kur atbalstam pieteikti 220 ha jeb 26,3% cietes kartupeļu stādījumu. Cietes kartupeļus vairāk nekā 10 ha platībā šajā sezonā audzēja 25 pagastos. Visvairāk Limbažu novada Braslavas pagastā – atbalstam pieteikti 65 ha stādījumu. Pavisam atbalstam pieteikti 838 ha cietes kartupeļu stādījumu – par gandrīz 4 ha mazāk nekā pērn.

SAISTĪTIE RAKSTI