Letonia: Holandieši reģistrē pasaulē pirmo no sēklām audzēto kartupeļu šķirni

Kartupeļu šķirnes, kuras varētu audzēt no sēklām, vēl pirms 15 gadiem bija gan holandiešu kompānijai Bejo, gan Baltkrievijas Kartupeļu institūta selekcionāriem, bet tā arī palika amatieru prieks.

Tomēr pērn firma Bejo pirmoreiz reģistrēja kartupeļu hibrīdu ‘Oliver’ F1, kas dod iespēju iegūt pārtikas kartupeļu ražu jau pirmajā audzēšanas gadā.

Tiesa, tas jāaudzē no dēstiem līdzīgi kā kāpostiem vai sakņu selerijām. Šis hibrīds veido viegli miltainus ovālas formas bumbuļus ar gludu, krēmīgi baltu mizu un baltu mīkstumu, ar labām garšas īpašībām, baltiem ziediem. Raža ir vācama 100–120 dienas pēc dēstu izstādīšanas, ieteicamā augu biezība – 40–50 tūkst. augu/ha. Potenciālā raža ir atkarīga no augšanas ap­­stākļiem un sasniedz 0,5–1,5 kg no auga.

Tiesa, maz ticams, ka tradicionālās kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas mainīsies jau drīz.Kaut gan kartupeļu audzēšana no sēklām nodrošina labāku fitosanitāro stāvokli jau no paša sākuma un sēklu uzglabāšana ir krietni vienkāršāka par tradicionālo sēklas kartupeļu glabāšanu, šai metodei ir arī savi zemūdens akmeņi.

Pirmkārt, nepietiek ar vienu šķirni, vajag daudz vairāk. Otrkārt, hibrīdo sēklu audzēšana nav lēta. Kartupeļu dēsti jāaudzē laikā, kad visiem dēstu audzētājiem siltumnīcas ir aizņemtas ar kāpostiem, salātiem, selerijām un puraviem. Protams, siltumnīcas var uzbūvēt papildus, bet ar ko lai tās aizņem pēc kartupeļu izstādīšanas?

Un pats galvenais – Holandē ir ļoti daudz zemnieku, kuri audzē kartupeļu sēklas materiālu eksportam, un, protams, Bejo negrib radīt tiem konkurenci. Patlaban īstā kartupeļu sēkla ir paredzēta subtropu un tropu zonu audzētājiem. Karstā klimatā ir grūti uzglabāt un transportēt kartupeļu bumbuļus, tieši tāpēc kartupeļus tur audzē salīdzinoši maz.

Tomēr, tehnoloģijai attīstoties un šķirņu klāstam palielinoties, var gaidīt, ka ar laiku arī Eiropā vismaz daļu kartupeļu platību aizņems hibrīdi no īstām sēklām.